Pireja (Dimos Piraeus)
 |
493. gadā p.m.ē. Temistokls (Themistocles) izbūvēja Pireju par Atēnu galveno militāro ostu. Līdz 460. gadam p.m.ē. Kimons (Kimon) un Perikls (Pericles) pabeidza nocietinājumu izbūvi, savienojot Atēnas un Pireju ar aizsardzības mūriem (garās sienas). Pireja kalpoja par Atēnu galveno ostu.
Bizantijas laikā Pireja līdz ar Atēnām pamazām panīka, bet Osmaņu laikā tā tika pamesta vispār.
Līdz ar Atēnu kā neatkarīgās Grieķijas galvaspilsētas atdzimšanu, atjaunojās arī Pirejas ostas darbība.
Ģeogrāfiskā karte - Pireja (Dimos Piraeus)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Grieķija
 |
 |
| Grieķijas karogs | |
Šajā Balkānu valstī dzīvo viena no senākajām Eiropas tautām, tai ir jau vairākus tūkstošus gadu sena vēsture kas aizsākas Senajā Grieķijā. Grieķija tiek uzskatīta par Rietumu kultūras šūpuli. Grieķijā ir radusies demokrātija, Rietumu filozofija, Olimpiskās spēles, Rietumu literatūra, historiogrāfija, politoloģija, medicīna, veikti nozīmīgi zinātniskie un matemātiskie atklājumi, kā arī drāma, ieskaitot komēdiju un traģēdiju.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| EL | Grieķu valoda (Greek language) |